Apija ceļš (latīņu: Via Appia) ir nozīmīgākais Senās Romas publiskais ceļš. Ceļš tika izveidots 312. gadā pr.Kr. Apija Klaudija Ceka laikā, un savienoja Romu ar Kapuju. Vēlāk tas tika pagarināts līdz Brindizi. Ceļš kalpoja Romas sakariem ar Grieķiju, Ēģipti un Mazāziju.

Gar Apija ceļu ir izvietoti daudzi pieminekļi: republikas un Romas impērijas perioda kapenes un villas, kristiešu un jūdaistu katakombas, viduslaiku torņi un cietokšņi, kas bieži vien tika uzcelti uz Romas laika būvju paliekām, kā arī renesanses un baroka laika celtnes.