شبه الجزيرة العربية

Arābijas pussala

Mohammad Nowfal - FAL Ferdinand Reus from Arnhem, Holland - CC BY-SA 2.0 Irshadpp - CC BY-SA 3.0 Franco Pecchio from Milano, Italy - CC BY 2.0 Rafeek Qatar - CC BY-SA 2.0 Rafeek Qatar - CC BY-SA 2.0 Andrey Kotov200514 - CC BY-SA 4.0 Dan from Brussels, Europe - CC BY-SA 2.0 ai@ce - CC BY 2.0 irvin calicut - CC BY-SA 3.0 Daniel Jo - CC BY-SA 2.0 Kaulike2b - CC BY-SA 4.0 Ansari M Joshi - CC BY-SA 4.0 Heritage Commission - CC BY-SA 4.0 Ljuba brank - CC BY-SA 3.0 Alex Sergeev (www.asergeev.com) - CC BY-SA 3.0 Ansari M Joshi - CC BY-SA 4.0 alimkasim - CC BY 3.0 yeowatzup - CC BY 2.0 Dan from Brussels, Europe - CC BY-SA 2.0 Ljuba brank - CC BY-SA 3.0 Kaulike2b - CC BY-SA 4.0 Ahmed Sadoon - CC BY 2.0 Ask your own! - CC BY-SA 4.0 Daniel Jo - CC BY-SA 2.0 Franco Pecchio from Milano, Italy - CC BY 2.0 Jialiang Gao www.peace-on-earth.org - CC BY-SA 3.0 Fadi El Benni of Al Jazeera English - CC BY-SA 2.0 Kaulike2b - CC BY-SA 4.0 https://www.voyageway.com/louvre-abu-dhabi - CC BY-SA 4.0 Waleed Almuflhi - CC BY-SA 4.0 Irshadpp - CC BY-SA 3.0 Alejo Maria - CC BY 2.5 es Peter Gronemann from Switzerland - CC BY 2.0 Ljuba brank - CC BY-SA 3.0 Dan from Brussels, Europe - CC BY-SA 2.0 Jacques Taberlet - CC BY 3.0 Planet Labs, Inc - CC BY-SA 4.0 Andries Oudshoorn - CC BY-SA 2.0 Cerry Chan - CC BY-SA 3.0 NASA - Public domain Rod Waddington from Kergunyah, Australia - CC BY-SA 2.0 Petrovic-Njegos at English Wikipedia - CC BY 2.5 Rod Waddington from Kergunyah, Australia - CC BY-SA 2.0 Captain - CC BY 3.0 Alejo Maria - CC BY 2.5 es Ljuba brank - CC BY-SA 3.0 Andries Oudshoorn - CC BY-SA 2.0 Ranosh karawi - CC BY-SA 4.0 Mohamod Fasil - CC BY 2.0 Rbmq - CC BY-SA 4.0 NASA - Public domain leila Kh - CC BY-SA 4.0 Franco Pecchio from Milano, Italy - CC BY 2.0 Abrar Alnasheet - CC BY-SA 4.0 Alexandermcnabb - CC BY-SA 4.0 No images

Context of Arābijas pussala

Arābijas pussala (arābu: شبه الجزيرة العربية , shibh al jazīra al ʻarabīya vai جزيرة العرب , jazīrat al ʻarab) ir pussala Tuvajos Austrumos. Tās platība ir apmēram 3,25 miljoni kvadrātkilometru un tā ir pasaulē lielākā pussala. Sakarā ar lielajiem naftas un dabasgāzes krājumiem šim reģionam ir ļoti nozīmīga ģeopolitiska loma pasaulē.

Pussalas teritoriju aizņem galvenokārt tuksneši, lielākie no kuriem ir Rubelhālī un Nefūds. Rietumos pussalu apskalo Sarkanā jūra un Akabas līcis, dienvidos Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos Persijas līcis, Ormūza šaurums un Omānas līcis. Ziemeļos pussalas ģeoloģiskās robežas nosacīti ir noteiktas pa Zāgrosa kalnu grēdu, kur saduras Arābijas plātne ar Āziju, un Sīrijas tuksnesi. Ģeogrāfiski par ziemeļu robežu parasti pieņem Eifratu.

Ģeogrāfiski Arābijas pussalā iekļauj Irākas rietumdaļu un daļu Sīrijas. Ģeopolitiski Arā...Lasīt vairāk

Ģeogrāfiski Arābijas pussalā iekļauj Irākas rietumdaļu un daļu Sīrijas. Ģeopolitiski Arābijas pussalas valstis ir:

Bahreina
Kuveita
Omāna
Katara
Saūda Arābija
Jordānija
Apvienotie Arābu Emirāti
Jemena

Izņemot Jemenu un Jordāniju, šī reģiona valstis pieder pie pasaules bagātākajām valstīm. 2008. gadā kopējais pussalas iedzīvotāju skaits pārsniedza 70 miljonus.