Namībija (angļu: Namibia), oficiāli Namībijas Republika (Republic of Namibia), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāna. Tā robežojas ar Zambiju un Angolu ziemeļos, Botsvanu austrumos un ar Dienvidāfriku austrumos un dienvidos. Lai gan tā nerobežojas ar Zimbabvi, Zambezi upe, kas veido robežu starp Botsvanu un Zambiju, atdala abu valstu teritorijas. Tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas 1990. gada 21. martā pēc Namībijas Neatkarības kara. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vindhuka. Namībija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC), Āfrikas Savienības (ĀS), un Nāciju Sadraudzības locekle. 2009. gadā tajā dzīvoja 2 108 665 iedzīvotāji.

Namībiju senos laikos apdzīvoja bušmeņi, damari un namakva, un ap 14. gadsimtu tajā imigrēja arī bantu valodās runājošie iedzīvotāji. 1884. gadā teritorija kļuva par Vācijas impērijas protektorātu un palika par vācu koloniju līdz Pirmā pasaules kara beigām. 1920. gadā Tautu Savienība nodeva valsti kā mandātu (Dienvidrietumu Āfrika) Dienvidāfrikai, kura tajā ieviesa savus likumus un, sākot no 1948. gada, tās aparteīda politiku.