A pinčo (spāņu: [ˈpintʃo] ; burtiski "ērkšķis" vai "smaile"), pintxo (basku: [pintʃo]) vai pinchu (astūriešu: [ˈpintʃʊ]) ir neliela uzkoda, ko parasti ēd bāros, tradicionāla Spānijas ziemeļos un īpaši populāra Basku zemē, Navarrā, Lariohā, Kantabrijā un Astūrijā. Tos parasti ēd bāros vai tavernās kā nelielu uzkodu, pavadot laiku ar draugiem vai radiem; tādējādi tiem ir spēcīga socializēšanās sastāvdaļa, un Basku zemē un Navarrā tos parasti uzskata par vietējās kultūras un sabiedrības stūrakmeni. Tie ir saistīti ar tapām, un galvenā atšķirība ir tā, ka pinčo parasti tiek “piesprausti” ar iesmu vai zobu bakstāmo, bieži vien līdz maizes gabalam. Tie tiek pasniegti atsevišķās porcijās un vienmēr tiek pasūtīti un apmaksāti neatkarīgi no dzērieniem. Tomēr nav neiespējami, ka vienā vietā ir viena un tā pati prece, ko sauc par "pinčo", bet citā - "tapa".

Tos sauc par pinčo, jo daudziem no tiem ir pinčo (spāņu valodā smaile), parasti zobu bakstāmais vai iesms lielākām šķirnēm — caur tām. Tos nevajadzētu jaukt ar brošetēm, kuras Latīņamerikā un dažās Spānijas daļās sauc arī par pinčo; brošetēs iesms vai zobu bakstāmais ir nepieciešams, lai pagatavotu ēdienu vai turētu to kopā.