Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra, tā robežojas ar Maroku ziemeļrietumos, Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma. Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti.

Alžīrija ir prezidentāla republika, kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Alžīra. Alžīrija ir Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas, OPEC un ANO dalībvalsts, tā ir arī viena no Arābu Magriba savienības dibinātājvalstīm.

Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās naftas rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā.