ローマ字 ( Japāņu valodas romanizācija )

Japāņu valodas romanizācija (japāniski saukta par rōmaji (japāņu: ローマ字, rōmaji) - latviski izrunā kā "rōmadži" un kas nozīmē "latīņu burti") ir latīņu alfabēta lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta logogrāfiskās rakstu zīmēs, no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs (kanji) un sillabiskos skriptos (kana). Tas tiek darīts jebkurā kontekstā, kur japāņu tekstam ir jābūt saprotamam cilvēkiem, kas nezin japāņu valodu, piemēram, ielu nosaukumos, pasēs, vārdnīcās un mācību grāmatās tiem, kas mācās japāņu valodu. Vārds "rōmaji" dažkārt tiek nepareizi transliterēts kā romanji vai rōmanji ("n" pirms "j").

Ir vairākas romanizācijas sistēmas; trīs galvenās ir Hepburn romanizācija, Kunrei-shiki Rōmaji, (ISO 3602), Nihon-shiki Rōmaji (ISO 3602 Strict). Hepburn romanizācijas varianti ir visplašāk lietotie.

Visi japāņi, kas ir apmeklējuši pamatskolu (kopš Otrā Pasaules Kara), ir mācīti lasīt un rakstīt romanizētā japāņu valodā. Romanizācija ir visizplatītākais veids japāņu valodas ievadei teksta apstrādes programmās un datoros, tādēļ gandrīz visi japāņi ir spējīgi rakstīt un lasīt, izmantojot rōmaji. Galvenokārt rōmaji pielieto datoros un citās elektroniskās ierīcēs, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbalsta japāņu rakstu zīmju attēlošanu vai ievadi, mācību materiālos ārzemniekiem vai akadēmiskos rakstos angļu (vai kādā citā valodā) par ar Japānu saistītām tēmām (piemēram, lingvistiku vai literatūru).